Rīgas "Dinamo" (1946—1995)

	Dinamo
Pilsēta	Rīga, Latvija
Dibināts	1946
Halle	Rīgas Sporta pils

Rīgas Dinamo bija hokeja meistarkomanda Latvijas PSR un Latvijā, kas ar dažādiem nosaukumiem pastāvēja no 1946. līdz 1995. gadam. Komandas bāze atradās Rīgā un mājas spēles aizvadīja Rīgas Sporta pilī.

Vēsture

1946.—1968. gadā

1946. gadā "Rīgas Dinamo" debitēja pirmajā PSRS čempionātā, kur sacentās ar 11 citām komandām, izcīnot ceturto vietu. 1949. gadā to pārdēvēja par Rīgas "Daugavu".

Ar mainīgām sekmēm komanda spēlēja PSRS augstākajā līgā līdz 1963. gadam, tad no 1964. līdz 1973. gadam cīnījās PSRS otrās un trešās līgas turnīros. 1967. gadā "Daugava" bija 2. līgas pēdējā vietā un no priekšpēdējās vietas to šķīra 19 punkti (sezonas gūto un zaudēto vārtu starpība bija 115:204). Šajā laikā rezultatīvākais komandas spēlētājs bija Elmārs Bauris.^[1]

1968.—1991. gadā

Būtiskas pārmaiņas komandā notika 1968. gadā, kad Latvijas PSR valdība nolēma, ka hokejs varētu būt reprezentatīvs sporta veids, kuru jāatbalsta. Klubu pārdēvēja atkal par "Rīgas Dinamo", no Maskavas uzaicināja jaunu un ambiciozu treneri V. Tihonovu, kurš bija apņēmies piecu gadu laikā komandu ievest augstākajā līgā. 1970. gadā Rīgā atklāja pirmo slēgto mākslīgā ledus arēnu — “Rīgas Sporta pili”, kas ievērojami uzlaboja sportistu treniņu apstākļus (līdz tam gan treniņi, gan spēles notika zem klajas debess). Kaut sportisti bija amatieri un katrs kur strādāja pamatdarbā, tika ieviests regulārs atalgojums par spēlēšanu klubā: 200-300 rubļu (plus 100 rubļu prēmija par uzvaru).

Tā kā laba līmeņa vietējo hokejistu bija maz, treneris sāka importēt spēlētājus no PSRS - te ieradās Vjačeslavs Nazarovs, Aleksandrs Klinšovs, Pjotrs Vorobjovs u.c. 1970. gados komandā vidēji 12 spēlētāji bija no citurienes un tikai kādi 8 bija vietējie hokejisti. Komanda spēlēja tikai ar divām pilnībā nokomplektētām maiņām, pamatsastāvā iekļaujot arī talantīgākos juniorus (piemēram, 1973. gadā tobrīd tikai 16 gadus veco Helmutu Balderi). Tā kā spēlētāju deficīta dēļ nevarēja nokomplektēt pilnvērtīgu trešo maiņu, Tihonovs ieviesa spēli četrās maiņās - vienas spēcīgas vietā laukumā laida divas vājas īsākā laika posmā, - kas izrādījās ļoti veiksmīgi: spēles otrajā pusē hokejisti saglabāja vairāk spēku un spēlēja ātrāk par pretiniekiem. Vēl viens Tihonova jaunievedums bija kopīga spēļu videoierakstu analīze. Tika ieviesta strikta disciplīna, par treniņu kavēšanu un alkohola lietošanu pat ārpus treniņu procesa spēlētājus sodīja (piemēram, V. Hatuļevu pat padzina no kluba par dzeršanu, kaut viņš bija spēcīgākais aizsargs komandā). Komandas vasaras sporta nometnes bija Kandavā, kur viņi dzīvoja prom no ģimenēm kazarmu režīmā, maksimāli trenējoties.

Jau 1968. gadā komanda izcīnīja 3. vietu otrajā līgā, bet 1969. gadā izcīnīja 1. vietu, pārceļoties uz pirmo līgu. 1972. gadā Rīgas "Dinamo" izcīnīja 1. vietu pirmajā līgā - apsteidzot tuvākos pretiniekus par 20 punktiem, - un ieguva tiesības spēlēt PSRS augstākajā līgā. Šajā laikā slavenākā Rīgas "Dinamo" spēle notika 1977. gada 23. februārī, kad rīdzinieki pilnīgi negaidīti Maskavā sagrāva titulēto armijas superklubu Maskavas "CSKA" (ЦСКА - Центральный Спортивный Клуб Армий). Savukārt H. Balderi šajā sezonā ar 36 spēlēs gūtiem 40 vārtiem un 23 piespēlēm atzina par čempionāta rezultatīvāko spēlētāju. Pēc šīs uzvaras V. Tihonovu uzaicināja par treneri uz CSKA, kur, iesaukts armijā, bija spiests spēlēt arī Balderis.

Kluba trenēšanu pārņēma Ēvalds Grabovskis, Vladimirs Jurzinovs, Pjotrs Vorobjovs. Klubs bija stabila augstākās līgas vidusmēra komanda, kas spēlēja labi organizētu hokeju, fiziskās sagatavotības un disciplīnas dēļ dažkārt spējot uzveikt meistarības ziņā krietni spēcīgākas komandas. Sezonu parasti pabeidza, atrodoties 4.-6. vietā. Par komandas labāko sniegumu uzskata 1987./1988. gada sezonu, kad tika izcīnītas PSRS hokeja čempionāta sudraba godalgas (čempionāta fināls bija tūlīt pēc ziemas olimpiskajām spēlēm, un liela daļa pretinieku komandu spēlētāju bija salīdzinoši sliktākā formā par rīdziniekiem), bet Rīgas “Dinamo” vārtsargs Vitālijs Samoilovs kļuva par olimpisko čempionu. Īpašu ievērību izpelnījās jaunais rīdzinieku vārtusargs Artūrs Irbe, kuru Jurzinovs ielika vārtos, lai ļautu atpūsties pēc olimpiādes pārgurušajam Samoilovam, taču izrādījās, ka otrais numurs nespēlēja sliktāk par pirmo.

1989.-1990. gada sezonā Rīgas "Dinamo" Ziemeļamerikā aizvadīja supersēriju spēlēs ar NHL klubiem (Rīgas komandas bilance 2-1-4). 1989. gada 19. septembrī savās mājās uzņēma Vašingtonas "Capitals" (1:2), 1990. gada 14. septembrī uzņēma Monreālas "Canadiens" (2:4).

1991.—1995. gadā

Pēc PSRS sabrukuma bijusī Rīgas "Dinamo" ar dažādiem nosaukumiem (HK "Rīga", "Rīga-Stars", HK "Pārdaugava") piedalījās „Starpvalstu hokeja līgas čempionātos". 1995. gadā komanda beidza pastāvēt, bet daudzi tās spēlētāji bija iekļauti Latvijas hokeja izlasē.

Komandas treneri

Vārds, uzvārds	Periods
Jānis Dobelis	1946. - 1949.
Edgars Klāvs	1949. - 1961.
Anatolijs Jegorovs	1961. - 1962.
Georgijs Firsovs	1962. - 1963.
Staņislavs Motls	1967. - 1968.
Viktors Tihonovs	1968. - 1977.
Ēvalds Grabovskis	1977. - 1980.
Vladimirs Jurzinovs	1980. - 1989.
Ēvalds Grabovskis	1989. - 1991.
Jevgeņijs Banovs	1992.
Juris Reps	1992. - 1994.
Mihails Beskašnovs	1994. - 1995.
Leonīds Beresņevs	1995.

Komandas nosaukumi

Rīgas "Dinamo" (1946–1948)
Rīgas "Daugava" (1949–1958)
RVR (1958–1960)
Rīgas "Daugava" (1960–1967)
Rīgas "Dinamo" (1968–1991)
HK "Rīga" (1991)
"Rīga Stars" un HK "Pārdaugava" (1991–1992)
HK "Pārdaugava" (1993–1995)

Rezultāti PSRS čempionātos

Apzīmējumi: GP = Aizvadītās spēles, W = uzvaras, L = zaudējumi, T = neizšķirti, Pts = punkti, GF = gūtie vārti, GA = zaudētie vārti

Season	GP	W	T	L	Pts	GF	GA	Vieta	Kauss un izslēgšanas spēles
1946-47	3	2	1	0	4	13	9	(2. "B" apakšgrupā)	-
1946-47	3	2	1	0	5	9	2	4. (1. turnīrā par 4./7. vietu)	-
1947-48	18	11	2	5	24	81	48	4.	-
1948-49	18	8	3	7	19	55	53	6.	-
1949-50	22	10	3	9	23	84	72	6.	-
1950-51	5	0	1	4	1	13	25	(6. vieta "B" apaksgrupā)	-
1950-51	5	2	1	2	5	17	17	10. (4. turnīrā par 7./12. vietu)	Kausa 1/16 fināls: Elektrostaļas "Himik" (9:4) Kausa 1/8 fināls: Minskas "Spartak" (1:3)
1951-52	6	3	1	2	7	24	9	(2. vieta "B" apaksgrupā)	-
1951-52	10	1	0	9	2	19	51	5.	Kausa 1/16 fināls: Tallinas "Spartak" (24:2) Kausa 1/8 fināls: Čeļabinskas "Dzeržiņec" (5:2) Kausa 1/4 fināls: Maskavas "Dinamo" (0:6)
1952-53	5	1	1	3	3	13	16	(4. vieta "B" apaksgrupā)	-
1952-53	7	6	0	1	12	59	18	10. (1. turnīrā par 10./17. vietu)	Kausa 1/16 fināls: Novosibirskas "Dinamo" (6:4) Kausa 1/8 fināls: Sverdlovskas "Dinamo" (6:0) Kausa 1/4 fināls: VVS MVO (2:5)
1953-54	16	5	1	10	11	50	90	6.	Kausa 1/32 fināls: Rīgas Oficieru nams (11:4) Kausa 1/16 fināls: Ļeņingradas "Medik" (11:4) Kausa 1/8 fināls: Tallinas "Kalev" (30:2) Kausa 1/4 fināls: CDSA (2:5)
1954-55	18	6	4	8	16	42	57	5.	Kausa 1/8 fināls: Maskavas "Spartak" (4:3) Kausa 1/4 fināls: CSK MO (0:9)
1955-56	28	14	2	12	30	99	100	6.	Kausa 1/32 fināls: Glazovas "Torpedo" (2:3)
1956-57	30	8	5	17	21	67	80	12.	-
1957-58	6	0	0	6	0	14	44	(4. vieta "A" apakšgrupā)	-
1957-58	28	5	1	22	11	61	135	16. (8. vieta turnīra par 9./16. vietu)	-
1958-59	??	??	??	??	??	??	??	7. vieta otrajā divīzijā	-
1959-60	25	0	1	24	1	43	169	(6. vieta "B" apakšgrupā)	-
1959-60	4	1	0	3	2	10	31	18. (3. vieta turnīrā par 16./18. vietu)	-
1960-61	16	0	1	15	1	39	97	(9. vieta "B" apakšgrupā)	-
1960-61	18	2	3	13	7	46	84	19. (7. vieta turnīrā par 13./19. vietu)	Kausa 1/16 fināls: Ļeņingradas "Kirovec" (2:6, 2:6)
1961-62	38	12	4	22	28	112	163	15.	-
1962-63	19	4	2	13	10	46	98	(18. pirmajā kārtā)	-
1962-63	18	7	0	11	14	62	74	18. (8. turnīrā par 11./20. vietu)	-
1963-64	40	14	7	19	35	158	163	8. vieta otrajā divīzijā	-
1964-65	40	22	3	15	47	180	145	3. vieta otrās divīzijas otrajā apakšgrupā	-
1965-66	48	23	8	17	54	185	152	6. vieta otrās divīzijas otrajā apakšgrupā	Kausa 1/32 fināls: Pavlovoposadas "Trud" (7:1) Kausa 1/16 fināls: Gorkijas "Torpedo-2" (6:5) Kausa 1/8 fināls: Novosibirskas "Sibirj" (7:5) Kausa 1/4 fināls: CSKA (3:15)
1966-67	44	17	8	19	42	126	143	8. vieta otrajā divīzijā	Kausa 1/16 fināls: Maskavas "Spartak" (0:5)
1967-68	44	6	3	35	15	115	204	12. vieta otrajā divīzijā	Kausa 1/16 fināls: Kuibiševas SKA (3:6)
1968-69	40	22	4	14	48	132	106	3. vieta trešās divīzijas Rietumu zonā	Kausa 1/16 fināls: Elektrostaļas "Kristall" (7:4) Kausa 1/8 fināls: Gorkijas "Torpedo" (4:5)
1969-70	??	??	??	??	83	316	85	1. vieta trešajā divīzijā Rietumu zonā	-
1970-71	48	29	3	16	61	212	163	3. vieta otrajā divīzijā	Kausa 1/32 fināls: Ņižņijtagilas "Sputņik" (2:6)
1971-72	48	28	8	12	64	229	148	3. vieta otrajā divīzijā	Kausa 1/16 fināls: Ukrainas komanda (10:1) Kausa 1/8 fināls: Maskavas "Kriļja Sovetov" (3:1) Kausa 1/4 fināls: Maskavas "Dinamo" (4:6)
1972-73	46	42	2	2	86	336	135	1. vieta otrajā divīzijā	Kausa 1/8 fināls: Maskavas "Dinamo" (7:4) Kausa 1/4 fināls: Čeļabinskas "Traktor"(2:4)
1973-74	32	13	2	17	28	120	130	6.	Kausa 1/8 fināls: Maskavas “Dinamo” (1:5)
1974-75	36	15	9	12	39	152	152	5.	-
1975-76	36	16	5	15	37	122	118	6.	Kausa 1/8 fināls: 1. vieta apakšgrupā Kausa 1/4 fināls: Maskavas “Kriļja Sovetov” (4:6)
1976-77	36	17	7	12	41	133	126	4.	Kausa 1/4 fināls: 1. vieta apakšgrupā Kausa 1/2 fināls: Maskavas “Spartak” (3:4)
1977-78	36	13	8	15	34	118	135	6.	-
1978-79	44	19	7	18	45	150	132	6.	Kausa 1/8 fināls: 1. vieta apakšgrupā Kausa 1/4 fināls: Maskavas “Spartak” (6:3) Kausa 1/2 fināls: Maskavas “Dinamo” (3:4)
1979-80	44	16	4	24	36	134	162	8.	-
1980-81	44	20	6	18	46	143	138	(5. vieta 1. posmā)	-
1980-81	5	2	0	3	4	15	19	5. (turnīrā par 1./6. vietu)	-
1981-82	44	13	5	26	31	147	181	(8. vieta 1. posmā)	-
1981-82	12	2	1	9	5	45	63	8. (4. vieta turnīra par 5./8. vietu)	-
1982-83	44	20	3	21	43	191	177	(5. vieta 1. posmā)	-
1982-83	12	7	2	3	16	49	35	5. (1.vieta turnīrā par 5./8. vietu)	-
1983-84	44	17	8	19	42	146	172	8.	-
1984-85	36	9	6	21	24	108	149	(8. vieta pēc pirmajiem diviem posmiem)	-
1984-85	16	9	3	4	21	62	47	7. (4. turnīrā par 4./8. vietu summā ar iepriekšējiem posmiem)	-
1985-86	40	19	6	15	44	138	128	5. (divu posmu summā)	-
1986-87	40	14	5	21	33	117	132	7. (divu posmu summā)	-
1987-88	26	10	4	12	24	88	92	(10. vieta pirmajā posmā)	Kausa 1/16 fināls: "Uricka SK" Kazaņa (7:4, 2:0) 1/8 fināls Gorkijas "Torpedo" (6:7, 3:4)
1987-88	18	11	3	4	25	66	46	2. izslēgšnas spēlēs (3. vieta otrajā posmā)	Izslēgšanas spēles: 1/2 fināls Maskavas "Dinamo" (2:0, 3:5, 4:2) fināls CSKA (3:7, 2:1, 2:4, 2:5)
1988-89	26	12	3	11	27	86	99	(7. vieta pirmajā posmā)	-
1988-89	36	13	3	20	29	93	121	6. (otrajā kārtā ar iepriekšējā posma rezultātiem)	Līgas kausā 4. vieta priekšsacīkstēs
1989-90	30	17	4	9	38	93	64	(4. vieta pirmajā posmā)	-
1989-90	48	26	7	15	59	148	117	4. (otrajā kārtā ar iepriekšējā posma rezultātiem)	-
1990-91	20	14	3	11	31	112	80	(6. vieta pirmajā posmā)	-
1990-91	46	25	5	16	55	187	138	5. (otrajā kārtā ar iepriekšējā posma rezultātiem)	-
1991-92	30	10	0	20	20	94	127	14.	-
1992-93	20	12	2	6	26	66	51	(2. vieta pirmā etapa otrajā zonā)	-
1992-93	42	19	8	15	46	142	125	(6. vieta otrajā posmā Rietumu konferencē)	Izslēgšanas spēles: 1/8 fināls Omskas "Avangard" (2:5, 3:5)
1993-94	46	21	6	19	48	153	155	12.	-
1994-95	52	14	4	34	32	99	168	14. vieta Rietumu zonā	-

1991./1992. gada sezona sākās kā PSRS čempionāts, bet pēc PSRS sabrukuma to pārdēvēja par NVS hokeja čempionātu. No 1992. līdz 1996. gadam notika spēles Starpvalstu hokeja līgā (pēdējā sezonā Latvijas komandas nespēlēja).

Rīgas Dinamo spēles pret NHL klubiem

Sezona	Pretinieks	Vārti
1988	Kalgari "Flames"	2—2
1988	Edmontonas "Oilers"	1—2
1988	Vankūveras "Canucks"	1—6
1988	Losandželosas "Kings"	5—3
1989	Čikāgas "Black Hawks"	1—4
1989	Sentluisas "Blues"	0—5
1989	Minesotas "North Stars"	2—1
1989	Vašingtonas "Capitals"	1—2
1990	Monreālas "Canadiens"	2—4

Līderi

Komandas visu laiku rezultatīvākie spēlētāji

Punkti

Vārti

Rezultatīvas piespēles

Spēlētājs	Poz	Sp	V	RP	P-ti	P/S
Helmuts Balderis	U	497	332	216	545	1,10
Aleksejs Froļikovs	U	370	142	112	254	0,69
Vladimirs Serņajevs	U	311	164	56	220	0,71
Oļegs Znaroks	U	336	100	119	219	0,65
Juris Reps	U	337	180	49	206	0,61
Aleksandrs Beļavskis	U	339	96	95	191	0,56
Mihails Deņisovs	U	421	153	88	182	0,43
Pjotrs Vorobjovs	U	345	113	96	177	0,51
Jevgeņijs Semerjaks	U	389	88	79	167	0,43
Boriss V. Ponomarjovs	U	182	126	73	160	0,88

Spēlētājs	Poz	Sp	V
Helmuts Balderis	U	497	332
Juris Reps	U	337	180
Vladimirs Serņajevs	U	311	164
Mihails Deņisovs	U	421	153
Zigvards Salcevičs	U	250	147
Andris Hendelis	U	357	143
Anatolijs Kršeminskis	U	248	143
Aleksejs Froļikovs	U	370	142
Gunārs Krastiņš	U	233	140
Boriss V. Ponomarjovs	U	182	126

Spēlētājs	Poz	Sp	RP
Helmuts Balderis	U	497	216
Oļegs Znaroks	U	336	119
Aleksejs Froļikovs	U	370	112
Vjačeslavs Nazarovs	A	577	109
Pjotrs Vorobjovs	U	345	96
Aleksandrs Beļavskis U		339	95
Mihails Deņisovs	U	421	88
Jevgeņijs Semerjaks	U	389	79
Vladimirs Durdins	A	590	74
Boriss V. Ponomarjovs	U	182	73

Kluba spēlētāju rekordi PSRS augstākajā līgā

Visvairāk gūto vārtu sezonā: Helmuts Balderis, 40 (1976.—77.)
Visvairāk rezultatīvo piespēļu sezonā: Helmuts Balderis, 31 (1982.—83.)
Visvairāk gūto punktu sezonā: Helmuts Balderis, 63 (1976.—77.)
Visvairāk soda minūšu sezonā: Mihails Beskašnovs, 73 (1976.—77.)
Visvairāk gūto punktu sezonā, starp aizsargiem: Vjačeslavs Nazarovs, 25 (1978.—79.)

Skatīt arī

Rīgas "Dinamo"

Atsauces

↑ «LHF sveic dzimšanas dienā leģendāro hokeja spēlētāju Elmāru Bauri.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. septembrī. Skatīts: 2010. gada 2. martā.

Ārējās saites

Dynamo Riga Silver team

[1] «LHF sveic dzimšanas dienā leģendāro hokeja spēlētāju Elmāru Bauri.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. septembrī. Skatīts: 2010. gada 2. martā.

[1]

Dinamo

Pilsēta	Rīga, Latvija
Dibināts	1946
Halle	Rīgas Sporta pils